Pismaniye turku halva šokolādes glazūrā 280g

Sastāvdaļas: kviešu milti, cukurs, palmu eļļa, glikoze, vaniļas aromatizētājs, ūdens, skābuma regulētājs (citronskābe E330), šokolāde 10% (cukurs, palmu eļļa, kakao, emulgators sojas lecitīns). Uzglabāt vēsā, sausā vietā, sargāt no saules gaismas. Brīdinājums par alerģiju: satur glutēnu.
Ražošanas valsts Turcijā

Pişmaniye (peesh-MAHN-ee-yay) ir sens turku saldums, kas datēts ar 15. gadsimtu. To sauc arī par "pasaku pavedienu", "stīgu pavedienu", "izstieptu pavedienu", "pavedienu pavedienu" vai "lina pavedienu". Angļu nosaukumi “Candy Floss”, “Foss Halva”, “Cotton Candy”. Nīthalvā apkārtnē ir daudz stāstu un vietējo tradīciju. Turku valodā "pişman" nozīmē "nožēlu". Turku teiciens: “Pamēģini vienreiz un nožēlo. Nemēģiniet, un jūs to nožēlosit tūkstoš reižu."
Sagatavošana

Pişmaniye atgādina kokvilnu, taču tai ir atšķirīga tekstūra un dziļāka garša. Atšķirībā no kokvilnas, tajā ir milti un sviests. Cukura bagātais maisījums tiek ievilkts tūkstoš smalkos pavedienos. Šos pavedienus savāc bumbiņās un iepako kā konfektes. Pişmaniyed ir vairāku šķirņu, vienkārša vai šokolāde, kas pārklāta ar maltām pistācijām vai valriekstiem. Pişmaniyed papildus aromatizē ar vaniļu vai kakao pulveri.

Lai pagatavotu autentisku pişmaniye, ir vajadzīgas lielas prasmes. To tradicionāli gatavo ar rokām. Vispirms miltus apgrauzdē ar sviestu, līdz tie ir viegli brūni. Otrkārt, cukuru izkausē ar ūdeni līdz elastīgai temperatūrai, pēc tam vairākas reizes velk un saloka, līdz sāk veidoties šķiedras. Beigās pievieno miltus un ar atkārtotām vilkšanas un locīšanas kustībām uzmanīgi sajauc ar cukuru. Šo procesu atkārto vairākas minūtes, līdz šķiedras iegūst smalku pavedienu.
Leģenda par Sismaniye un Pişmaniye

Daudzas leģendas izskaidro tās izcelsmi. Populārākā no tām stāsta par konditoru, kurš dzīvoja Kocaeli un bija slavens ar saviem gardumiem. Cilvēki stāvēja garās rindās, lai nogaršotu dažus viņa slavenos gardumus. Pat tirgotāji novirzījās no Zīda ceļa, lai nogaršotu viņa gardos darbus. Neskatoties uz panākumiem, konditorei bija bažas. Dziļi iemīlējies jaukā un izliektajā dāmā, viņš bija izmēģinājis visu, lai iekarotu viņas sirdi, taču viņa mīlestība palika bez atlīdzības. Izmisusi viņa nolēma izveidot pavisam jaunu saldumu un veltīt to savam mīļotajam, cerot atgūt mīlestību. Viņš smagi strādāja un radīja skaistas sniegbaltas bumbiņas. Par godu mīlestībai viņš saldumu nosauca par "şismaniye", kas turku valodā nozīmē "mana resnā dāma". Viņš to rūpīgi apzīmēja un nosūtīja dažas kastītes savai mīļotajai dāmai. Šīs pēdējās pūles izdevās, un viņam izdevās iekarot viņas sirdi.

Drīz viņi apprecējās un dzīvoja laimīgi līdz mūža galam, vismaz kādu laiku. Tad viņa jaunās līgavas greizsirdība un viltības padarīja viņa dzīvi par elli. Neskatoties uz savu lielo mīlestību, viņš viņu pameta un mainīja salduma nosaukumu no "şimaniye" uz "pişmaniye", kas nozīmē "nožēlot".